O`ZBÅKISTÎN RÅSPUBLIKĀSI ÕĀLQ TĀ’LIMI VĀZIRLIGI
RÅSPUBLIKĀ TĀ’LIM MĀRKĀZI
ÎNĀ TILIDĀN
DĀVLĀT TĀ’LIM STĀNDĀRTI
(7-sinf)
Tîshkånt – 2006
DĀVLĀT TĀ’LIM STĀNDĀRTI
O`quvchilār înā tilidān quyidāgi bilim, ko`nikmā vā mālākālārni egāllāshlāri shārt:
ā) grāmmātikāgā îid o`zlāshtirilādigān bilimlār:
- fînåtikā, låksikîlîgiya, so`zning tārkibi, so`z yasālishi, mîrfîlîgiya, sintāksis, yozuv vā imlî, tinish bålgilāri, nutq uslublāri, stilistikāgā îid tushunchālār.
b) nutqni o`stirish.
- birinchi yo`nālish – o`quvchilārning so`z bîyligini kångāytirish (o`quvchilārning o`zlāri uchun yangi bo`lgān so`zlārning mā’nîsini vā qo`llānish dîirāsini āniqlāsh);
- ikkinchi yo`nālish – o`zbåk ādābiy tili må’yorlārini o`rgātish, ādābiy tālāffuz må’yorlāri (to`g`ri tālāffuz må’yorlāri, so`z birikmālāri vā gāp tuzish må’yorlāri, so`z turkumlāri vā sintāktik tuzilishlārining uslubiy imkîniyatlāri, õususān, sinînimikāsi), shuningdåk, lug`āviy sinînimikā vā qo`shimchālārning sinînimikāsi hāmdā, umumān, grāmmātik sinînimikā bilān tānishtirish;
- uchinchi yo`nālish – o`quvchilārdā fikrni îg`zāki vā yozmā bîg`lānishli bāyon qilish mālākā vā ko`nikmālārini shākllāntirish.
Dāvlāt tā’lim stāndārtigā shārh
1. Înā tili tā’limining māqsād vā
vāzifālāri
O`zbåkistîn Råspublikāsining «Tā’lim to`g`risidā»gi Qînuni 7- mîddāsidā «Dāvlāt tā’lim stāndārtlāri umumiy o`rtā, o`rtā māõsus, kāsb - hunār vā îliy tā’lim māzmunigā hāmdā sifātigā qo`yilādigān tālāblārni bålgilāydi», - dåyilgān. O`quvchining bilim sāviyasigā qo`yilādigān tālāb esā, tā’lim jārāyoni îldigā qo`yilādigān ijtimîiy tālāb bilān bålgilānādi. Shundāy ekān, dāvlāt tā’lim stāndārtlāri, shu jumlādān, înā tili dāvlāt tā’lim stāndārti hām tā’lim jārāyoni îldigā qo`yilgān ijtimîiy tālāblārdān kålib chiqqān hîldā bålgilāb bårildi. Înā tili tā’limi îldigā qo`yilgān ijtimîiy buyurtmā o`quvchi shāõsini fikrlāshgā, o`zgālār fikrini ānglāshgā vā shu fikr māhsulini îg`zāki hāmdā yozmā shākldā sāvîdli bāyon qilā îlishgā, ya’ni kîmmunikātiv sāvîdõînlikni rivîjlāntirishgā o`rgātishdān ibîrāt. Shundān kålib chiqqān hîldā înā tili tā’limi îldigā ijtimîiy jihātdān mukāmmāl shākllāngān, mustāqil fikrlāy îlādigān, nutq vā mulîqît mādāniyati rivîjlāngān, sāvîdõîn shāõsni kāmîl tîptirish māqsādi qo`yilādi.
Shu māqsāddān kålib chiqqān hîldā înā tili tā’limining māzmuni:
-o`quvchining fikrlāsh fāoliyatini, āqliy rivîjlānishini, māntiqiy tāfākkurini o`stirish;
-o`quvchilārni o`z-o`zini, mîddiy bîrliqni tilning ifîdā vîsitālāri yordāmidā ānglāshgā hāmdā o`z fikri vā his-tuyg`ulārini înā tiliningkång imkîniyatlāri dîirāsidā bāyon etā îlishini tā’minlāsh vāzifālārini hāl etishgā yo`nāltirilādi.
Dāvlāt tā’lim stāndārtini bålgilāsh nātijāsidā înā tilining unitār õārāktårgā egā bo`lgān tizimli kursini islîh qilish imkîniyati yarātilādi. Stāndārtlāshtirishning umumiy tālāb vā måzînlārigā ko`rā înā tili tā’lim stāndārti āmāldāgi tā’lim māzmunigā tāyangān hîldā kîmmunikātiv mîdålgā āsîslāngān tā’lim māzmunini mo`ljāllāb bålgilāb bårildi. Bu esā tā’limning yangi mîdåli āsîsidā muqîbil dāstur vā dārsliklār yarātishgā yo`l îchādi.
Înā tili tā’lim stāndārti înā tilidān bålgilānādigān tā’lim māzmunining ijtimîiy tālāb tāqîzî qilgān mājburiy hājmini hāmdā o`quvchilārning yosh vā tārāqqiyot dārājāsi, ehtiyoj vā imkîniyatlārini hisîbgā îlgān hîldā tānlānādigān o`quv yuklāmāsining eng yuqîri miqdîrlārdāgi hājmini, umumiy o`rtā tā’lim māktāblāri bitiruvchilārining bilim, ko`nikmā, mālākālārigā qo`yilādigān minimāl tālāblārni bålgilāb bårādi.
Înā tili tā’limi nātijāsidā o`quvchilār egāllāgān bilim, ko`nikmā vā mālākālār uch pārāmåtrli stāndārt ko`rsātkichlār āsîsidā tåkshirilādi vā āniqlānādi.
1.O`qish tåõnikāsi. Bu pārāmåtr îrqāli o`quvchining nîtānish bo`lgān mātnni ifîdāli o`qiy îlish ko`nikmāsi āniqlānādi.Bundā miqdîriy ko`rsātkich sifātidā ifîdāli o`qish tåzligi, ya’ni minutigā bårilgān mātndān nåchtā so`z o`qiy îlish ko`rsātkichi îlingān. Sinfdān-sinfgā o`tish dāvridā miqdîriy ko`rsātkichdāgi so`zlārning sîni îshishi bilān birgā bårilgān mātnni o`qishdāgi tālāblār hām bîlāning yoshigā mînānd rāvishdā îrtib bîrādi.
2.O`zgālār fikrini vā mātn māzmunini ānglāsh mālākāsi bîlāning îg`zāki bāyon qilināyotgān o`zgālār fikrini hāmdā yozmā mātn māzmunini ānglāy îlish dārājāsini āniqlāsh māqsādidā kiritilgān. Bu pārāmåtr o`zgālār fikrini vā mātn māzmunini ānglāsh hāmdā uni îg`zāki qāytā bāyon qilā îlish dārājāsini āniqlāydi.
3.Fikrni yozmā shākldā bāyon etish mālākāsi (tugāl fikr ifîdālāngān mātn) murākkāb jārāyon bo`lib, înā tili tā’limining māqsādi shu pārāmåtrdā mujāssāmlāshādi. O`quvchining înā tili tā’limi jārāyonidā egāllāgān ko`nikmā vā mālākālāri u yarātgān mātndā āks etādi. Bu pārāmåtr bo`yichā tā’lim sifātining nātijāsini bāhîlāshdā o`qituvchi tîmînidān o`quvchi egāllāgān quyidāgi ko`nikmālārning dārājāsi āniqlānādi:
ā) fikrning māntiqiy izchillikdā ifîdālāngānligini āniqlāsh;
b) fikrlāsh, māvzuning murākkāblik dārājāsini āniqlāsh (sîddā, murākkāb, fāhmiy-kînkråt, māvhum vā hîkāzî);
v) tāvsifning māvzugā muvîfiqligini vā tāvsifning qiymātini āniqlāsh;
g) tāvsifdā tilning ifîdā vîsitālāridān māqsādgā muvîfiq fîydālānish dārājāsini āniqlāsh;
d) imlîviy (yozmā) sāvîdõînlikning sifātini āniqlāsh.
Înā tili tā’limi jārāyonidā pådāgîgikāning tā’lim vā tārbiya birligi tāmîyiligā riîya qilinādi hāmdā izchil āmālgā îshirib bîrilādi.
O`quvchilār dunyoqārāshini muntāzām bîyitib bîrish, mustāqil fikrlāsh ko`nikmā vā mālākālārini yanādā rivîjlāntirish kābi māqsādlārdān kålib chiqib fānlārārî bîg`lānish yo`lgā qo`yilādi. Bundā dārslikdā bårilādigān āmāliy māshqlārning ādābiy jārāyon, tāriõiy vîqåā – hîdisālār, tābiiy bîyliklār, hāyvînît îlāmi, fizikāviy vā õimiyaviy hîdisālārgā îid mātnlārdān tānlānishigā e’tibîr qārātilādi.
2. O`quvchilārning o`zlāshtirishi kårāk bo`lgān zāruriy bilimlār
7-sinf
Mustāqil vā yordāmchi so`z turkumlāri.
Îlmîsh, uning lug`āviy mā’nîsi, mîrfîlîgik bålgilāri vā sintāktik vāzifāsi. Îlmîshning mā’nî turlāri. Îlmîshlārning uslubiy qo`llānishi.
Få’l. Mātndā få’llārning zāmîn jihātdān uyg`unligi. Åtākchi vā ko`mākchi få’llār.
Sifātdîsh. Rāvishdîsh. Hārākāt nîmi.
Tāqlid so`zlār, ulārning mā’nîsi vā gāpdāgi vāzifāsi.
Mîdāl so`zlār, ulārning mā’nîsi vā gāpdāgi vāzifāsi.
Yordāmchi so`zlār. Ko`mākchilār, ulārning turlāri: sîf ko`mākchilār, ko`mākchi vāzifāsidāgi so`zlār, ît- ko`mākchilār.
Bîg`lîvchilār, ulārning turlāri: tång bîg`lîvchilār, ergāshtiruvchi bîg`lîvchilār.
Yuklāmālār, ulārning turlāri.
Undîvlār, ulārning turlāri. Undîvlār.
Sintāksis.
Få’lli birikmā, îtli birikmā. O`zlāshtirmā gap. O`zlāshtirmā gāpdā tinish bålgilāri. Egā bilān kåsimning îrāsidā tiråning ishlātilishi. Diālîgdā tinish bålgilārining ishlātilishi.
3. O`quvchilārning egāllāshi zārur bo`lgān ko`nikmā vā mālākālār
7 - sinf
Grāmmātik ātāmāgā āsîslānib grāmmātik vîsitāni eslāy îlish.
O`z nutqining grāmmātik vîsitālār hisîbigā bîyigānligini nāmîyon etā îlish.
Îlmîshning mā’nî turlārini, ko`mākchilārning, bîg`lîvchilārning vā yuklāmālārning turlārini fārqlāy îlish; so`z turkumlārining uslubiy qo`llānishini ājrātā bilish.
Fikrni yozmā rāvishdā bāyon etā îlish. Miqdîriy ko`rsātkichi: 13-15 gāp; sifāt ko`rsātkichlāri: gāplārdā fikrni āniq, māntiqiy izchillikdā yoritā îlish; mustāqil gāplārni, qo`shmā gāp qismlārini, uyushiq, bo`lāklārni o`zārî bîg`lāshdā tång vā ergāshtiruvchi bîg`lîvchilārdān, mātniy sinînimlārdān, bîshqā vîsitālārdān fîydālānā îlish; õātbîshilārni, ābzāslārni to`g`ri ājrātā îlish, mātniy sinînimlārni ishlātā bilish; fikr izchilligini tā’minlāsh.
Rivîya-mātn, tāsvir-mātn, muhîkāmā-mā’ruzā yozā îlish. Ārizā yozā îlish.
So`z ishlātishdā nutq uslublāri dîirāsidāgi qîidālārgā āmāl qilish.
Tub vā yasāmā so`zlārni, so`z turkumlārining mā’nî turlārini fārqlāy îlish. So`zlār, so`z shākllāri, so`z birikmālāri, gāplār, mātnning birîr qismini mîrfîlîgik, sintāktik vā uslubiy tāhlil qilā îlish.
Õātbîshi bilān ābzāsni fārqlāy bilish. Ābzās bilān kichik māvzu munîsābātini bilish.
.gif){kind=small}
