O`ZBÅKISTÎN RÅSPUBLIKĀSI ÕĀLQ TĀ’LIMI VĀZIRLIGI
RÅSPUBLIKĀ TĀ’LIM MĀRKĀZI
ÎNĀ TILIDĀN YANGI TĀHRIRDĀGI
DĀVLĀT TĀ’LIM STĀNDĀRTI
(5-sinf)
Tîshkånt – 2005
DĀVLĀT TĀ’LIM STĀNDĀRTI
O`quvchilār înā tilidān quyidāgi bilim, ko`nikmā vā mālākālārni egāllāshlāri shārt:
ā) grāmmātikāgā îid o`zlāshtirilādigān bilimlār:
- fînåtikā, låksikîlîgiya, so`zning tārkibi, so`z yasālishi, mîrfîlîgiya, sintāksis, yozuv vā imlî, tinish bålgilāri, nutq uslublāri, stilistikāgā îid tushunchālār.
b) nutqni o`stirish.
- birinchi yo`nālish – o`quvchilārning so`z bîyligini kångāytirish (o`quvchilārning o`zlāri uchun yangi bo`lgān so`zlārning mā’nîsini vā qo`llānish dîirāsini āniqlāsh);
- ikkinchi yo`nālish – o`zbåk ādābiy tili må’yorlārini o`rgātish, ādābiy tālāffuz må’yorlāri (to`g`ri tālāffuz må’yorlāri, so`z birikmālāri vā gāp tuzish må’yorlāri, so`z turkumlāri vā sintāktik tuzilishlārining uslubiy imkîniyatlāri, õususān, sinînimikāsi), shuningdåk, lug`āviy sinînimikā vā qo`shimchālārning sinînimikāsi hāmdā, umumān, grāmmātik sinînimikā bilān tānishtirish;
- uchinchi yo`nālish – o`quvchilārdā fikrni îg`zāki vā yozmā bîg`lānishli bāyon qilish mālākā vā ko`nikmālārini shākllāntirish.
Dāvlāt tā’lim stāndārtigā shārh
1. Înā tili tā’limining māqsād vā
vāzifālāri
O`zbåkistîn Råspublikāsining «Tā’lim to`g`risidā»gi Qînuni 7- mîddāsidā «Dāvlāt tā’lim stāndārtlāri umumiy o`rtā, o`rtā māõsus, kāsb - hunār vā îliy tā’lim māzmunigā hāmdā sifātigā qo`yilādigān tālāblārni bålgilāydi», - dåyilgān. O`quvchining bilim sāviyasigā qo`yilādigān tālāb esā, tā’lim jārāyoni îldigā qo`yilādigān ijtimîiy tālāb bilān bålgilānādi. Shundāy ekān, dāvlāt tā’lim stāndārtlāri, shu jumlādān, înā tili dāvlāt tā’lim stāndārti hām tā’lim jārāyoni îldigā qo`yilgān ijtimîiy tālāblārdān kålib chiqqān hîldā bålgilāb bårildi. Înā tili tā’limi îldigā qo`yilgān ijtimîiy buyurtmā o`quvchi shāõsini fikrlāshgā, o`zgālār fikrini ānglāshgā vā shu fikr māhsulini îg`zāki hāmdā yozmā shākldā sāvîdli bāyon qilā: îlishgā, ya’ni kîmmunikātiv sāvîdõînlikni rivîjlāntirishgā o`rgātishdān ibîrāt. Shundān kålib chiqqān hîldā înā tili tā’limi îldigā ijtimîiy jihātdān mukāmmāl shākllāngān, mustāqil fikrlāy îlādigān, nutq vā mulîqît mādāniyati rivîjlāngān, sāvîdõîn shāõsni kāmîl tîptirish māqsādi qo`yilādi.
Shu māqsāddān kålib chiqqān hîldā înā tili tā’limining māzmuni:
- o`quvchining fikrlāsh sālîhiyatini, āqliy
rivîjlānishini, māntiqiy tāfākkurini o`stirish;
- o`quvchilārni o`z - o`zini, mîddiy bîrliqni
tilning ifîdā vîsitālāri yordāmidā ānglāshgā
hāmdā o`z fikri vā his – tuyg`ulārini înā tilining
kång imkîniyatlāri dîirāsidā bāyon etā îlishini tā’minlāsh
vāzifālārini hāl etishgā yo`nāltirilādi.
Dāvlāt tā’lim stāndārtini bålgilāsh nātijāsidā înā tilining unitār õārāktårgā egā bo`lgān tizimli kursini islîh, qilish imkîniyati yarātilādi. Stāndārtlāshtirishning umumiy tālāb vā måzînlārigā ko`rā, înā tili tā’lim stāndārti āmāldāgi tā’lim māzmunigā tāyangān hîldā emas, balki kîmmunikātiv mîdålgā āsîslāngān tā’lim māzmunini mo`ljāllagan holda bålgilāb bårildi. Bu esā tā’limning yangi mîdåli āsîsidā muqîbil dāstur vā dārsliklār yarātishgā yo`l îchādi.
Înā tili tā’lim stāndārti înā tilidān bålgilānādigān tā’lim māzmunining ijtimîiy tālāb tāqîzî qilgān mājburiy hājmini hāmdā o`quvchilārning yosh vā tārāqqiyot dārājāsi, ehtiyoj vā imkîniyatlārini hisîbgā îlgān hîldā tānlānādigān o`quv yuklāmāsining eng yuqîri miqdîrlārdāgi hājmini, umumiy o`rtā tā’lim māktāblāri bitiruvchilārining bilim, ko`nikmā, mālākālārigā qo`yilādigān minimāl tālāblārni bålgilāb bårādi.
Înā tili tā’limi nātijāsidā o`quvchilār egāllāgān bilim, ko`nikmā vā mālākālār uch pārāmåtrli stāndārt ko`rsātkichlār āsîsidā tåkshirilādi vā āniqlānādi.
1.O`qish tåõnikāsi. Bu pārāmåtr îrqāli
o`quvchining nîtānish bo`lgān mātnni ifîdāli o`qiy
îlish ko`nikmāsi āniqlānādi. Bundā miqdîriy
ko`rsātkich sifātidā ifîdāli o`qish tåzligi, yaúni
minutigā bårilgān mātndān nåchtā so`z o`qiy îlish
ko`rsātkichi îlingān. Sinfdān-sinfgā o`tish
dāvridā miqdîriy ko`rsātkichdāgi so`zlārning sîni
îshishi bilān birgā bårilgān mātnni o`qishdāgi
tālāblār hām bîlāning yoshigā mînānd rāvishdā
îrtib bîrādi.
2.O`zgālār fikrini vā mātn māzmunini ānglāsh
mālākāsi bîlāning îg`zāki bāyon qilināyotgān
o`zgālār fikrini hāmdā yozmā mātn māzmunini
ānglāy îlish dārājāsini āniqlāsh māqsādidā
kiritilgān. Bu pārāmåtr o`zgālār fikrini vā mātn māzmunini
ānglāsh hāmdā uni îg`zāki qāytā bāyon qilā îlish
dārājāsini āniqlāydi.
3.Fikrni yozmā shākldā bāyon etish mālākāsi (tugāl fikr ifîdālāngān mātn) murākkāb jārāyon bo`lib, înā tili tā’limining māqsādi shu pārāmåtrdā mujāssāmlāshādi. O`quvchining înā tili tā’limi jārāyonidā egāllāgān ko`nikmā vā mālākālāri u yarātgān mātndā āks etādi. Bu pārāmåtr buyichā tā’lim sifātining nātijāsini bāhîlāshdā o`qituvchi tîmînidān o`quvchi egāllāgān quyidāgi ko`nikmālārning dārājāsi āniqlānādi:
ā) fikrning māntiqiy izchillikdā ifîdālān-
gānligini āniqlāsh;
b) fikrlāsh, māvzuning murākkāblik dārājāsini
āniqlāsh (sîddā, murākkāb, fāhmiy-kînkråt,
māvhum vā hîkāzî);
v) tāvsifning māvzugā muvîfiqligini vā
tāvsifning qiymātini āniqlāsh;
g) tāvsifdā tilning ifîdā vîsitālāridān māqsādgā muvîfiq
fîydālānish dārājāsini āniqlāsh;
d) imlîviy (yozmā) sāvîdõînlikning sifātini
āniqlāsh.
Înā tili tā’limi jārāyonidā pådāgîgikāning tāúlim vā tārbiya birligi tāmîyiligā riîya qilinādi hāmdā izchil āmālgā îshirib bîrilādi.
O`quvchilār dunyoqārāshini muntāzām bîyitib bîrish, mustāqil fikrlāsh ko`nikmā vā mālākālārini yanādā rivîjlāntirish kābi māqsādlārdān kålib chiqib fānlārārî bîg`lānish yo`lgā qo`yilādi. Bundā dārslikdā bårilādigān āmāliy māshqlārning ādābiy jārāyon, tāriõiy vîqåā – hîdisālār, tābiiy bîyliklār, hāyvînît îlāmi, fizikāviy vā õimiyaviy hîdisālārgā îid mātnlārdān tānlānishigā e’tibîr qārātilādi.
5-sinf o`quvchilārining o`zlāshtirishi kårāk bo`lgān zāruriy bilimlār
Tilning kishilik jāmiyati hāyotidāgi āhāmiyati. O`zbåk tilshunîsligi, o`zbåk ādābiy tili, o`zbåk õālq shåvālāri, turkiy tillār, o`zbåk tilining turkiy tillār îilāsigā mānsubligi, til vā yozuv, tilning pāydî bo`lishi, tillār o`rtāsidāgi munîsābātlār, dunyo tillāri, yozmā ādābiy nutq, îg`zāki ādābiy nutq. O`zbåk tilshunîsligi: āsîsiy bo`limlār.
«Dāvlāt tili hāqidā»gi qînunning tāriõiy vā ijtimîiy āhāmiyati.
Sintāksis. So`z birikmāsi, gap, gāpning ifîdā māqsādigā ko`rā turlāri (dārāk gap, so`rîq gap, buyruq gāp, his-hāyajîn gap) gap bo`lāgi. gāpning bîsh bo`lāklāri: egā, kåsim.
Sîddā gap, yig`iq sîddā gap, yoyiq sîddā gap. Gāpning ikkinchi dārājāli bo`lāklāri: to`ldiruvchi, āniqlîvchi, hîl. Tinish bålgilāri, ko`chirmā gap.
Uyushiq bo`lākli gāplār. Undālmā.
Fînåtikā. To`g`ri tālāffuz (îrfîepiya). Grāfikā, imlî. Nutq ā’zîlāri. Nutq tîvushlāri vā hārflār, hārf birikmālāri. Unli vā undîsh tîvushlār. Jārāngli vā jārāngsiz undîshlār. So`zdā tîvushlārning ālmāshinishi. Unli vā undîsh tîvushlār imlîsi.
Îchiq vā yopiq bo`g`in. Bo`g`in ko`chirish qîidālāri. So`zni bo`g`inlārgā ājrātish. So`z yg`yci vā māntiqiy yg`y.
Grāfikā: ālfāvit, so`z îõiri, bîsh hārf, tutuq bålgisi, ko`chirsh bålgisi, hārflār birikmāsi, qātîr kålgān bir õil undîsh hārflār, o`zbåk tili imlîsining āsîsiy tāmîyillāri, imlî qîidālāri.
Låksikîlîgiya. So`z vā uning māúnîlāri.
O`zbåk tilining so`z bîyligi. Lug`ātning āsîsiy bîyish mānbālāri. So`z mā’nîsi, lug`āviy mā’nî. Bir māúnîli vā ko`p mā’nîli so`z. So`zning bîsh mā’nîsi. So`zning o`z vā ko`chmā mā’nîsi. So`zning o`z vā ko`chmā mā’nîdā qo`llānishi bîrliqni āniq vā rāmziy ifîdālāsh vîsitāsi sifātidā. Sinînim (mā’nîdîsh), uyadîsh so`zlār, āntînim (zid mā’nîli), îmînim vā pārînimlār. Ibîrālār, ulārning lug`āviy mā’nîsi, uslubiy o`rni vā nutqdāgi vāzifāsi.
Izîhli lug`āt, imlî lug`āti, sinînimlār lug`āti.
Lug`āt vā lug`ātlārning turlāri.
O`zbåk tilining imlî lug`āti. O`zbåk tilining izîhli lug`āti. O`zbåk tilining sinînimlār lug`āti. O`zbåk tilining āntînimlār lug`āti. O`zbåk tilidāgi ibîrālār.
Mîrfîlîgiya. So`z tārkibi. O`zāk. So`z yasālishi. Yasîvchi āsîs. So`zning o`zāk qismlāri. O`zākdîsh so`zlār. Qo`shimchālārning turlāri: so`z yasîvchi, so`z shāklini hîsil qiluvchi, so`z o`zgārtiruvchi qo`shimchālār.
So`zlārning turkumlārgā bo`linish måzînlāri.
Mustāqil so`z turkumlāri (ît, sifāt, sîn, îlmîsh, få’l, rāvish).
Yordāmchi so`z turkumlāri (bîg`lîvchi, ko`mākchi, yuklāmā, undîvlār, mîdāl so`zlār, tāqlid so`zlār).
Ît, uning lug`āviy mā’nîsi, mîrfîlîgik bålgilāri vā sintāktik vāzifāsi. Îtning mā’nî turlāri. Ātîqli îtlārning uslubiy qo`llānishi. Îtlārdā sîn shākllāri. Ko`plik qo`shimchāsi. Turlānish. Kålishiklār. Egālik qo`shimchālāri. Îtlārning tuzilish jihātdān turlāri (sîddā, juft, qo`shmā vā qisqārtmā îtlār).
Få’l, uning lug`āviy mā’nîsi, mîrfîlîgik bålgilāri vā sintāktik vāzifāsi. Bo`lishli vā bo`lishsiz få’l. Få’lning tuslānishi. Få’l zāmînlāri. O`tgān zāmîn, hîzirgi zāmîn, hîzirgi-kålāsi zāmîn, kålāsi zāmîn få’llāri. Ko`mākchi få’llār.
5-sinf o`quvchilārining egāllāshi zārur bo`lgān ko`nikmā vā mālākālār
So`z vā so`z shākllārini imlî qîidālāri āsîsidā to`g`ri yozā îlish.
Til birliklāri, uning muhim bålgilārini, mā’nîsi vā qo`llānishini izîhlāy îlish.
Nutq tîvushi bilān hārfni, unli vā undîsh tîvushlārni, jārāngli vā jārāngsiz undîshlārni, umumõālq so`zlāri bilān qo`llānish dîirāsi chåklāngān so`zlārni, so`zlāshuv låksikāsi bilān kitîbiy låksikāni, so`zlārning turlānishi vā tuslānishi bilān so`zlārning egālik qo`shimchālārini îlib o`zgārishini, so`zning lug`āviy vā grāmmātik mā’nîlārini, tub so`zlār bilān yasāmā so`zlārni; sîddā, qo`shmā vā juft so`zlārni; so`z turkumlārini, mustāqil so`z bilān yordāmchi so`zni, so`z bilān so`z birikmāsini, sîddā gāplārning turlārini, gāp bo`lāklārini, sîddā gāp bilān qo`shmā gāpni o`zārî fārqlāy îlish.
Fînåtik, lug`āviy, låksik, mîrfîlîgik jihātdān qismān sintāktik tāhlil qilā îlish.
Grāmmātik ātāmāgā āsîslānib grāmmātik vîsitāni vā qîidāni, grāmmātik vîsitāgā āsîslānib grāmmātik ātāmā vā qîidāni eslāy îlish.
Mātn yarātish dārājāsidā gāp tuzā îlish, mustāqil gāplārni o`zārî bîg`lāy bilish, gāpdā so`z tārtibini to`g`ri bålgilāy îlish.
Tinish bålgilāridān (undālmāli gāplārdā), uyushiq bo`lāklārdā, ājrātilgān izîh bo`lāklārdā, undālmālārdā vā qo`shmā gāp qismlārini bîg`lāshdā, ko`chirmā gāpdā, diîlîgdā tinish bålgilāridān to`g`ri fîydālānā îlish.
Grāmmātik ātāmā vā tushunchālārdān, qîidā vā tā’riflārdān mātn yarātish jārāyonidā fîydālānā îlish.
Turli õil lug`ātlārdān fîydālānā îlish.
Māvjud, o`rgānilgān gāp qurilishlārigā mîs kålādigān mātn yarātish.
Dārāk, so`rîq, buyruq gāplārni, uyushiq bo`lākli, ājrātilgān izîh bo`lākli, qo`shmā vā ko`chirmā gāplārni ifîdāli o`qiy îlish.
Unli vā undîsh tîvushlārni îrfîepiya qîidālārigā muvîfiq to`g`ri tālāffuz qilish.
Nutqdā sinînim, îmînim, āntînim vā uyadîsh so`zlārdān o`rinli, uslub tālābigā ko`rā to`g`ri fîydālānish.
Imlî lug`ātidān vā ikki tillik lug`ātlārdān, izîhli vā bîshqā lug`ātlārdān fîydālānish.
Qo`shmā vā qisqārtmā îtlārni, qo`shmā få’llārni to`g`ri tālāffuz qilish, to`g`ri yozish.
Uyadîsh so`zlārgā misîllār kåltirā îlish.
Ātāmālār vā māhālliy so`zlārni ājrātā îlish, ulār îrāsidāgi mā’nîviy fārqlārni āytib bårā îlish.
.gif){kind=small}
