ΑZBÅKISTÎN RÅSĐUBLIKĀSI ÕĀLQ TĀ’LIMI VĀZIRLIGI
RÅSĐUBLIKĀ TĀ’LIM MĀRKĀZI
ĀDĀBIYÎT FĀNIDĀN DĀVLĀT TĀ’LIM STĀNDĀRTI
(VI sinf)
Tîshkånt – 2006
Tuzuvchilar:
Q. Yo`ldoshev- ped. fan. doktori.
Q. Husanboyeva - ped. fan. nomzodi.
I. Umumiy Qîidālār
I.1. Ādābiy tā’lim dāvlāt stāndārti tushunchāsi vā uning vāzifālāri
«Tā’lim tî‘g‘risidā»gi Qînun vā «Kādrlār tāyyîrlāsh» Milliy dāsturi, Råsđublikā Đråzidåntining fārmîni vā hukumāt tîmînidān kåyingi vāqtdā qābul etilgān qārîrlār î‘quv đrådmåtlāri bî‘yichā Dāvlāt tā’lim stāndārtlāri, î‘quv dāsturlāri hāmdā bîshqā î‘quv-måtîdik vîsitālārni yanādā tākîmillāshtirishni tāqîzî etmîqdā.
Tā’lim-tārbiya muāssāsālāri fāîliyatini mîliyaviy vā mîddiy-tåõnik jihātdān tā’minlāgān, uning îldigā muāyyan ijtimîiy buyurtmālār qî‘ygān dāvlāt î‘shā muāssāsālārning bitiruvchilāri egāllāshi lîzim bî‘lgān ijtimîiy-mā’nāviy vā intållåktuāl-kāsbiy õislātlārning minimāl miqdîri qāndāy bî‘lishini tāyin etishdān mānfāātdîrdir. Dāvlāt tā’lim stāndārtlāri (DTS) rāsmiy đådāgîgik hujjāt bî‘lib, undā muāyyan î‘quv fāni yuzāsidān tā’lim māzmunining dāstur vā dārsliklārdā ifîdālānishi lîzim bî‘lgān mājburiy miqdîri hāmdā shu đrådmåt bî‘yichā muāyyan sinf î‘quvchilāri egāllāshlāri shārt bî‘lgān bilim, kî‘nikmā, mālākā vā mā’nāviy õislātlār hājmi ilmiy āsîslāngān hîldā kî‘rsātilādi.
Ādābiyît bî‘yichā DTSdā hār bir sinf dāstur hāmdā dārsliklāridān î‘rin îlishi, î‘quvchilārgā tāqdim etilishi lîzim bî‘lgān tā’lim māzmunining minimāl miqdîri āks etādi. Umumtā’lim māktāblāri uchun tāyyîrlāngān didāktik vîsitālārdā DTSdā āks etgān shu miqdîrgā riîya etilishi mājburiy hisîblānādi. Någāki, bundān îrtiqchā tā’lim māzmuni î‘quvchilārning āqliy vā jismîniy imkîniyatlārigā mîs kålmāy, ulārning ruhiy tārāqqiyîtigā îg‘irlik qilishi mumkin. Shuningdåk, DTSdā u yîki bu sinfni bitirish uchun î‘quvchi î‘zlāshtirishi shārt dåb hisîblāngān bilim, kî‘nikmā vā mālākālār hām āks etādi. Āyni vāqtdā, yî‘nālishli māktāblār yîki iqtidîrli î‘quvchilār uchun tuzilgān î‘quv dāsturlāridā bu kî‘rsātkichlārning såzilārli dārājādā yuqîri bî‘lishigā yî‘l qî‘yilādi.
Ādābiy tā’lim dāvlāt stāndārtidā erishilishi lîzim bî‘lgān eng quyi kî‘rsātkichlār āks etādi. Āmāldā bu kî‘rsātkichlār stāndārtdāgidān birmunchā yuqîri bî‘lādi. Tā’lim jārāyînidā nîrmāl qātnāshgān sîg‘lîm bîlā uchun bilim, kî‘nikmā vā mālākālārni egāllāsh bî‘yichā qî‘yilgān stāndārt tālāblārini bājārish qiyinchilik tug‘dirmāydi. Chunki bu tālāblār bålgilānishidā î‘quvchilārning ruhiy-jismîniy hāmdā intållåktuāl imkîniyatlāri hisîbgā îlingān. Dåmāk, stāndārt tālāblāri mā’lum î‘quv fāni bî‘yichā î‘quvchi erishishi shārt bî‘lgān minimāl nātijāni āks ettirādi. Dāsturdā esā tā’lim māzmuni tî‘lā bårilādi. Binîbārin, dāstur tālāblāri stāndārt tālāblāridān yuqîri bî‘lādi. Αquv dāsturidā tāvsiya etilgān bilimlār hāmmā î‘quvchilār tîmînidān tî‘liq î‘zlāshtirilishi shārt emās. Låkin birîr sinfni muvāffāqiyatli bitirishni istāgān î‘quvchi bilim, kî‘nikmā vā mālākālārning minimāl kî‘rsātkichlāri āks etgān DTS tālāblārini bājārishgā mājburdir.
Tā’limning dāvlāt stāndārtlāri dāvlāt āhāmiyatigā egā bî‘lgān đådāgîgik hujjāt sifātidā uzîq muddātgā mî‘ljāllāb tuzilādi vā hukumāt tîmînidān tāsdiqlānādi. Chunki tā’lim tizimi tāyyîrlāydigān kādrlār sifāti qāndāy bî‘lishi jāmiyat vā ishlāb chiqārish ehtiyîjlāridān kålib chiqqān hîldā dāvlāt tîmînidān bålgilāngāndāginā millāt dunyî bilān bārāvār qādām tāshlāy îlādi. Αquv dāsturlāri esā DTS tālāblāri āsîsidā yarātilib, tā’lim vāzirligi tîmînidān tāsdiqlānādi. Mā’lum muddāt î‘tib, māmlākāt î‘quvchilārining bilim, kî‘nikmā vā mālākālāri DTS tālāblāridān yuqîrilāb kåtgāndā, ya’ni î‘quvchilārning kî‘đchilik qismi dāstur tālābigā jāvîb bårā îlādigān dārājāgā yåtgāndā, stāndārt tālāblārini kî‘tārish vā millāt ā’zîlāri sāviyasi, bilimdînligi dārājāsi î‘lchîvini yuksāltirish māqsādidā DTSlār qāytā ishlānādi, tākîmillāshtirilādi.
Āytilgānlārdān kålib chiqib, ādābiy tā’lim dāvlāt stāndārtigā õîs quyidāgi õususiyatlārni tā’kidlāsh lîzim bî‘lādi:
1. Tā’lim stāndārti āmāl qilinishi mājburiy bî‘lgān rāsmiy đådāgîgik hujjāt sifātidā quyidāgi vāzifālārni bājārādi: ā) î‘lchāsh-bāhîlāsh; b) bîshqārish; v) māmlākāt bî‘yichā yagînā tā’limiy mākîn yarātish; g) ijtimîiy muvîfiqlāshtirish; d) tā’limni gumānizātsiyalāsh; å) tî‘liq bilim îlish huquqini tā’minlāsh; yî) tā’lim sifātini yuksāltirish.
2. Ādābiy tā’lim stāndārti î‘quvchilārning ādābiyît î‘quv đrådmåtidān tāyyîrgārlik dārājāsini bålgilāb bårādigān rāsmiy hujjātdir. Bu dārājā yî‘nālishi vā mulkiy hîlātining qāndāyligidān qāt’iy nāzār Αzbåkistîndāgi bārchā tā’lim muāssāsālāridā bājārilishi mājburiydir.
3. Αquvchilārning ādābiyît bî‘yichā egāllāgān bilim, kî‘nikmā, mālākā vā mā’nāviy sifātlārini bāhîlāsh õālqārî miqyîsdā qābul etilgān må’yîrlār hāmdā tā’lim nātijālārini råyting vîsitāsidā āniqlāsh måzînlārigā tāyanib āmālgā îshirilādi. Bungā kî‘rā, DTS tālāblāri î‘quv dāsturidāî‘quvchilār î‘zlāshtirishlāri uchun tāqdim etilgān bilim, kî‘nikmā vā mālākālārning 56%ni āks ettirādi. Ya’ni dāsturdā bålgilāngān bilim, kî‘nikmā, mālākā vā mā’nāviy sifātlār DTS tîmînidān î‘quvchilārning î‘zlāshtirishigā qî‘yilādigān tālāblārdān 44% yuqîri bî‘lādi.
4. DTS tālāblāri îdātdāgi bāhîlāsh tizimigā sîlingāndā, «3» («î‘rtā»)gā tångdir. DTS kî‘rsātkichlārini bājārgān î‘quvchi māktāb tā’limining mā’lum sîhāsi bî‘yichā dāvlāt tālābigā jāvîb bårgān hisîblānādi. Bu kî‘rsātkichlārdān îshib kåtgān î‘quvchilārning bāhîlāri yuqîri vā råyting bāllāri bālānd bî‘lādi.
5. Dāvlāt tā’lim stāndārtlārining tālāb kî‘rsātkichlāri umumjāhîn måzînlārigā muvîfiq kålādigān shāõslik sifātlārini shākllāntirish uchun zārur bî‘lgān tā’lim māzmunidān kålib chiqādi. Tā’limning milliy mîdåli tārkibiy qismlāridān biri bî‘lgān dāvlāt buyurtmāchi sifātidā jāmiyat hāmdā ishlāb chiqārish mānfāātlāridān kålib chiqqān hîldā tā’lim muāssāsālāri îldigā muāyyan tālāblār qî‘yadi. Bu tālāblār, birinchi nāvbātdā, DTSdā āks etādi vā qîlgān đådāgîgik āshyîlār shu āsîsdā yarātilādi.
6. Huquqiy māqîmi, mulk shāklidān qāt’iy nāzār, hār qāndāy tā’lim-tārbiya muāssāsāsi îldigā dāvlāt tîmînidān muāyyan ijtimîiy buyurtmālār qî‘yilādi. Āks hîldā, jāmiyatning intållåktuāl-mā’nāviy sālîhiyati rivîjini yî‘nāltirib vā āniqlāb bî‘lmāy qîlādi. Tā’lim muāssāsālārining bitiruvchilāri egāllāshi lîzim bî‘lgān ijtimîiy-mā’nāviy vā intållåktuāl-kāsbiy bilim, kî‘nikmā, mālākālārning miqdîri hāmdā sifāti DTS yîrdāmidā āniqlānādi.
7. Dāvlāt tā’lim stāndārtlāri tā’lim-tārbiya muāssāsāsi mā’lum bîsqichining bitiruvchilāri muāyyan î‘quv fāni yuzāsidān egāllāshlāri shārt bî‘lgān bilim, kî‘nikmā, mālākā vā mā’nāviy õislātlārning eng quyi miqdîrini ilmiy āsîslîvchi rāsmiy đådāgîgik hujjātdir.
8. Dāvlāt buyutmāchi sifātidā stāndārtlār yîrdāmidā tā’lim muāssāsālāri îldigā vāzifā qî‘yadi. Tā’lim muāssāsālāri esā ānā shu vāzifālārni yaõshirîq bājārish uchun tārbiyalānuvchilārgā qāysi bîsqichdā qāndāy bilim, kî‘nikmā, mālākā vā mā’nāviy õislātlārni singdirish lîzimligini bålgilāb îlgān hîldā ish kî‘rādi.
9. DTS î‘quvchilārgā tā’limning bārchā bîsqichlāri vā hār qāndāy muāssāsāsi (māktāb, gimnāziya, litsåy, kîllåj, îilāviy tā’lim, õususiy tā’lim, mustāqil î‘qish)dā ādābiyît (î‘zbåk ādābiyîti) bî‘yichā shāõsning shākllānishi uchun yåtārli bilim egāllāsh imkîniyatini bårādi.
10. Ādābiy tā’lim māzmuni tālāblāri tā’lim muāssāsālāri ādābiyît bî‘yichā î‘quvchilārdā tārkib tîđtirishlāri lîzim bî‘lgān bilim, kî‘nikmā, mālākā hāmdā mā’nāviy sifātlārning āsîsini bålgilāb bårgāni hîldā ādābiy tā’limning õilmā-õilligi, vāriāntliligini inkîr etmāydi.
11. Stāndārt tā’limning hār bir bîsqichidā erishilishi lîzim didāktik mî‘ljāllārni bålgilāb bårādi. Āmmî u tā’lim āmāliyîtidā turlichā î‘quv dāsturlāri, dārsliklār, måtîdik qî‘llānmālār bî‘lishi mumkinligini inkîr etmāydi.
12. Ushbu DTS uch bî‘limdān ibîrāt bî‘lib, «Umumiy qîidālār» (I bî‘lim)dān tāshqāri, «Ādābiy tā’lim māzmunining mājburiy minimumi» (II bî‘lim) hāmdā «Î‘quvchilārning ādābiyît bî‘yichā tāyyîrligigā qî‘yilādigān tālāblār» (III bî‘lim)ni î‘z ichigā îlādi.
I.2. Ādābiyît î‘quv fāni sifātidā.
1. Māktāb î‘quv đrådmåti sifātidā ādābiyîtning î‘zigā õîsligi shundāki, uning î‘rgānish îbyåkti sî‘z sān’āti nāmunāsi bî‘lmish bādiiy āsārlārdir. Ya’ni u î‘quvchilārgā bilim bårishniginā birinchi dārājāli vāzifā dåb hisîblāmāydi, bālki î‘quvchilārning mā’nāviy dunyîsini shākllāntirishni hām ustuvîr đådāgîgik tādbir dåb bilādi. Eståtik-mā’nāviy yî‘nālishdāgi î‘quv fānlāridā kî‘đrîq î‘quvchilārning ruhiyati, qālbi, hissiyîtlāri îlāmini shākllāntirishgā e’tibîr qārātilādi. Ādābiyît î‘quv đrådmåti sifātidā insîn î‘z umri dāvîmidā î‘zlāshtirishi zārur bî‘lgān bîshqā î‘nlāb đrådmåtlārdān kåskin fārq qilādi. Ādābiy tā’lim uchun î‘quvchilārgā ādābiy jārāyîn hāqidā ilmiy tāsāvvur bårish hām, ādābiyît nāzāriyasi bî‘yichā muāyyan bilimlār tizimini shākllāntirish hām, ādiblārning hāyîti hāqidā mā’lumîtlār î‘rgātish hām, birîr miqdîrdāgi bādiiy āsārlārni yîd îldirish hām, bîlālārni ifîdāli î‘qishgā î‘rgātish hām āsîsiy kî‘rsātkich bî‘lā îlmāydi.
2. Bādiiy āsārlārni î‘qish, tushunish, tā’sirlānish vā tāhlil etish, î‘zgāni tushunish, uning tuyg‘ulārini his qilish vā hamdardlikni shākllāntirādi.
3. Ādābiy tā’lim dāvlāt stāndārtlārini bålgilāshdā mātåmātik hisîblārgā mutlāqî bî‘y bårmāydigān mā’nāviy āsîslār ustuvîrligi kî‘zdā tutilādi.
4. Ādābiyît î‘qitishdā fāqāt î‘quvchilārning tāfākkurini î‘stirish, bilimini îshirish, āmāliy kî‘nikmālārini mustāhkāmlāshgāginā emās, bālki tārbiyalānuvchilārdā qālbni shākllāntirishgā, eståtik didni tārkib tîđtirishgā kî‘đrîq e’tibîr qārātilādi. Binîbārin, ādābiy î‘lchāmlārni bålgilāshdā tārbiyalānuvchilārgā bårilishi kî‘zdā tutilādigān bilimlār hām ādābiy mātnning eståtik jîzibāsini îchishgā vā shu îrqāli î‘quvchilārdā ezgu mā’nāviyatni shākllāntirishgā qānchālik õizmāt qilā îlishi muhim hisîblānādi.
5. Ādābiy tā’lim jārāyîni î‘quvchilārdā bādiiy āsārlārni tāhlil qilish vā āsār hāqidāgi fikrini îg‘zāki yîki yîzmā tārzdā bāyîn etā bilish kî‘nikmāsini shākllāntirish bilān birgā bîlā shāõsidā yuksāk mā’nāviy sifātlārni qārîr tîđtirishgā bî‘ysundirilgān bî‘lādi.
6. Milliy vā jāhîn ādābiyîti nāmunālāri tā’siridā î‘quvchi mā’nāviyati, āõlîqi, såzimlāri vā tuyg‘ulārini tārkib tîđtirishi lîzim bî‘lgān ādābiy tā’lim tāyanādigān fālsāfiy, e’tiqîdiy, eståtik, māntiqiy āsîslārni āniq bålgilāb îlishi lîzim.
I.3. Ādābiy tā’limning māqsādi, vāzifālāri vāî‘zigāõîs õususiyatlāri
Māvjud tā’lim tizimidāgi kî‘đlāb î‘quv fānlāridān fārqli î‘lārîq, ādābiyît kishining hāyîtigā fāqāt māktābdā kirib kålmāydi, insîn shāõsigā fāqāt māktāb dāvridāginā tā’sir kî‘rsātmāydi vā māktābni tugātgāch, tā’siri tî‘õtāb hām qîlmāydi. Bādiiy ādābiyît insîn hāyîtigā înā āllāsi bilān singādi vā yaqinlārining yî‘qlîv yig‘isi bilān sî‘nggi yî‘lgā kuzātib qî‘yilgungā qādār ungā tā’sir kî‘rsātādi.
Ādābiyît î‘qitishning î‘zigā õîsligi ādābiy tā’lim dāvlāt stāndārti (DTS)ni bålgilāsh mumkinligini inkîr etmāydi. Hār qāndāy fānni î‘qitish î‘zgā đrådmåtlārgā mutānîsib, chāmbārchās bîg‘liq hîldā tāsāvvur etilgāndā vā shu āsîsdā yî‘lgā qî‘yilgān tāqdirdāginā kutilgān sāmārāni bårādi. Māzkur mutānîsiblik, tā’lim tizimidāgi đrådmåtlārārî uyg‘unlik fāqāt tāshqi kî‘rinishgā dāõldîr bî‘lmāy, bālki mîhiyatni āks ettirishi kårāk. Āytilgānlārgā tāyangān hîldā ādābiy tā’limning māqsād, vāzifālāri vā î‘zigā õîs õususiyatlārini tubāndāgichā bålgilāsh mumkin:
1. Bādiiy ādābiyîtning sān’āt turi sifātidāgi õususiyatlāri uning î‘quv đrådmåti sifātidāgi î‘zigā õîsligini tāyin etādi. Chunînchi, bādiiy ādābiyît insînning ruhiyati, tuyg‘ulāri vā mā’nāviyatini shākllāntirishgā yî‘nāltirilgān sān’āt ekān, uni î‘qitishdā hām shu jihātlār hisîbgā îlinādi.
2. Ādābiy tā’lim uchun î‘quvchining ādābiy bilimlāri, nutq bîyligi, nafîsāt bilān sî‘zlāy îlishi, fikrni rāvîn ifîdālāshi, bādiiy āsārlārni yîdlāgānligi, āsārlārni tāhlil qilā bilishi î‘z hîlichā māqsād emās, bālki āsîsiy māqsādgā erishish yî‘lidāgi vîsitādir.
3. Māktābdā ādābiyît î‘qitishning bîsh māqsādi jāhîn vā milliy ādābiyîtning sārā nāmunālāri bilān tānishgān, yuksāk eståtik didgā egā, āõlîqān bārkāmîl, āqlān yåtuk, î‘zgāning tuyg‘ulārini ānglāydigān, î‘z õātti-hārākātlārigā jāvîb båra lādigān sîg‘lîm e’tiqîdli kîmil shāõsning mā’nāviy dunyîsini shākllāntirishdān ibîrātdir.
4. Ādābiyît î‘qitishning vāzifālāri: î‘quvchilārdā bādiiy ādābiyîtgā måhr uyg‘îtish, ulārni kî‘rkām āsārlārni î‘qiydigān, î‘qigānlārini tushunādigān vā tāhlil qilā bilādigān, bādiiy mātn tî‘g‘risidāgi fikrlārini îg‘zāki yîki yîzmā tārzdā tî‘g‘ri hāmdā erkin ifîdālāy îlādigān qilib tārbiyalāshdān ibîrātdir.
Bu vāzifālārning bājārilishigā erishish uchun î‘quvchidā quyidāgi sifātlārni shākllāntirish tālāb qilinādi:
- î‘zbåk vā jāhîn ādābiyîtining yåtuk nāmunālārini î‘qib î‘rgānish;
- bādiiy ādābiyîtning đāydî bî‘lishi, ijtimîiy-mādāniy fånîmån sifātidāgi tābiāti hāqidā tushunchāgā egā bî‘lish;
- ādābiyîtning rivîjlānish qînuniyatlāri, uning ijtimîiy hāyît, ijtimîiy-siyîsiy tuzum bilān bîg‘liq jihātlāri, ādābiy dāvrlār, ulārning ālmāshinishi qînuniyatlārini bilish;
- ādābiy turlār, jānrlār, milliy ādābiyîtning tāsvir vîsitālāri hāqidāgi bilimlārni î‘zlāshtirish;
- bādiiy mātnni eståtik butunlik, jîzibā mānbāi sifātidā idrîk etish kî‘nikmāsini shākllāntirish, bādiiy zāvq sābāblārini tîđish mālākāsini egāllāsh;
- bādiiy āsārni î‘qish mîbāynidā ungā hissiy yîndāshish, såzimlār, tuyg‘ulār nîzikligi hāmdā bîyligigā erishish;
- bādiiy āsār muāllifining tuyg‘ulārini, uning qāhrāmînlāri såzimlārini his etish;
- hār qāndāy jānr vā yî‘nālishdāgi bādiiy mātnni qābul qilā bilādigān dārājādāgi bādiiy didni shākllāntirish;
- ādābiy til bîyliklāridān rāvîn vā sāvîdli fîydālānish kî‘nikmālārini egāllāsh.
I.4. Ādābiy tā’limning āsîsiy bîsqichlāri vā māzmun yî‘nālishlāri
Ādābiy tā’lim dāvlāt stāndārti (DTS) ādābiyît î‘qitish jārāyîni î‘quvchilārning yîshi vā ruhiy hîlātlāridāgi turli õususiyatlārdān kålib chiqqān hîldā turlichā bîsqichlārdān ibîrāt bî‘lishini kî‘zdā tutādi.
1. Ādābiy tā’limning bārchā bîsqichlāridā hām î‘quvchilārning yîsh õususiyatlārigā muvîfiq rāvishdā bādiiy āsārni î‘qish, tushunish, tushuntirish, tā’sirlānish, tā’sirlāngānligi sābābini ānglāsh vā ānglātish, tāhlillāsh, tālqin qilish singāri fāîliyat turlāri āmālgā îshirilādi.
2. Αquvchilārning ādābiy-tāriõiy vā ādābiy-nāzāriy bilimlārni egāllāshlārigā erishish, ulārning îg‘zāki hāmdā yîzmā nutqini rivîjlāntirish, ijîdiy vā mustāqil fikrlāsh mālākālārini îshirish kābi đådāgîgik tādbirlār izchillik bilān yî‘nāltirilādi.
3. Αzbåk õālqining milliy î‘zigā õîsligidān kålib chiqqān hîldā ādābiy tā’limning bārchā bîsqichlāridā î‘quvchilārdā ezgu mā’nāviy õislātlārning shākllāntirilishigā diqqāt qārātilādi.
Umumtā’lim māktāblāri tārkibi hāmdā î‘quvchilārning yîsh vā ruhiy õususiyatlāridān kålib chiqqān hîldā ādābiy tā’lim quyidāgi bîsqichlārdān ibîrāt tārzdā āmālgā îshirilādi;
ā) bîshlāng‘ich tā’lim (1-4-sinflār) bîsqichi.,
b) î‘rtā tā’lim (5-9-sinflār) bîsqichi.
Bîshlāng‘ich tā’lim bîsqichidā māshg‘ulîtlār î‘qish dārslāri tārzidā tāshkil etilādi.
Αrtā māktāb bîsqichi (V-IX sinflār). Ushbu bîsqichdā «Ādābiyît» ālîhidā î‘quv fan tusini îlādi. Ādābiy tā’limning ikkinchi bîsqichidā î‘quvchilār ādābiyîtni bādiiy sî‘z hāqidāgi fān, kî‘rkām sî‘zning fîlklîr, āsîtirlār, yîzmā ādābiyît, nāzāriy tushunchālār singāri kî‘rinishlārini birlāshtirgān hîldā ānglāydilār. Tālābālār ānā shu tizim ichidāgi turli qātlāmlārni āstā-såkinlik bilān î‘zlāshtirib, ulārning mîhiyatigā kirib bîrādilār. Bu bîsqichdā bîshlāng‘ich māktāb dāvridāgigā qārāgāndā bir munchā murākkāb bādiiy āsārlār î‘rgānilishi kî‘zdā tutilādi. Bu hîl î‘quvchilār mā’nāviyati tākîmillāshuvi vā tāfākkuri tārāqqiyîtigā tā’sir kî‘rsātādi.
Bu bîsqichdā sinfdā î‘qish, mustāqil î‘rgānish vā sinfdān tāshqāri î‘qishgā mî‘ljāllāngān bādiiy āsārlār miqdîri î‘quvchilārning yîsh imkîniyatlāri vā qiziqishlārigā muvîfiq tārzdā kî‘đāyib bîrādi. Bu bîsqichdā qāhrāmînlik, vātānđārvārlik, rîmāntik, fāntāstik māzmundāgi āsārlārni î‘rgātishgā kāttā diqqāt qārātilādi. Shuningdåk, õālq îg‘zāki ijîdi nāmunālāri, lirik āsārlārni î‘rgātishgā e’tibîr qārātilādi. Shu bilān birgā î‘quvchilār î‘rgātilāyîtgān āsārlārni tushunish uchun kårāk bî‘lgān miqdîrdā ādābiy-nāzāriy bilimlārni î‘zlāshtirādilār. Bu bîsqichdā î‘quvchilār ādābiy qāhrāmînlārni tāsvirlānāyîtgān mākîn vā hāyîtiy vāziyatgā muvîfiq î‘sish-î‘zgārishdā bî‘lgān tirik îdāmlār sifātidā qābul qilishni î‘rgānishādi.
Đådāgîgikā vā đsiõîlîgiya ilmi hāmdā î‘qitish āmāliyîti î‘rtā māktāb bîsqichini V-VII vā VIII-IX sinflār tārzidā ikki bî‘g‘ingā bî‘lish māqsādgā muvîfiq ekānligini kî‘rsātādi. Gārchi bu sinflārning î‘quvchilāri bittā î‘rtā māktāb bîsqichigā mānsub bî‘lsālār-dā, āmāldā bir-birlāridān jiddiy fārq qilādigān ikki āvlîd vākillāridirlār.
Māktāb ādābiy tā’limi ikkinchi bîsqichining birinchi bî‘g‘ini bî‘lmish V-VII sinflārdā ādābiyît î‘qitish bîshlāng‘ich tā’limning dāvîmi hisîblānib, î‘quvchilārdā bādiiy ādābiyîtgā dîir eng ibtidîiy vā sîddā bilim, kî‘nikmā hāmdā mālākālārni shākllāntirish kî‘zdā tutilādi. Bu dāvr ādābiy tā’limidā bādiiy sî‘z î‘smirlārning tāsāvvurini kångāytirish, fāntāziyasini kuchāytirish, kî‘rkām sî‘zning tā’mini tuyadigān qilishgā yî‘nāltirilādi. Bu sinflārdā î‘tkir syujåtli, đîrlîq tāsvirlārgā bîy, î‘quvchilārdā kāshfiyîtchilik tuyg‘ulārini uyg‘îtādigān, hissiyîtini bîyitādigān bādiiy āsārlār kî‘đrîq î‘rgānilādi. Bu bî‘g‘indā î‘zlāshtirilādigān ādābiy-nāzāriy tushunchālār ādibning tāsvir māhîrātini kî‘rsātishdān kî‘rā mātnni chuqurrîq ānglāshgā yî‘nāltirilādi. Ādiblārning umrbāyîni esā bîlālār uchun tāqlid îb’yåkti, nāmunā māktābi vāzifāsini bājārādi. Āsārlārni î‘rinlāshtirishdā õrînîlîgiyagā emās, bālki mā’nāviy-āõlîqiy vā bādiiy-đsiõîlîgik māvzu (rukn)lārgā āmāl qilinādi.
VIII-IX sinflār ādābiy tā’lim ikkinchi bîsqichining ikkinchi bî‘g‘ini hisîblānādi. Bu bî‘g‘indā î‘quvchilār, bir tîmîndān, î‘rtā māktābni tugāllāydilār, ikkinchi tîmîndān, î‘rtā māõsus tā’lim muāssāsālārigā kirishgā tāyyîrlānādilār. Shuning uchun hām bu sinflārdāgi ādābiy tā’lim ādābiy î‘qish tārzidā yî‘lgā qî‘yilsā-dā, undā ādābiy-tāriõiy kursning bîshlāng‘ich unsurlāri kî‘zgā tāshlānādi. Ushbu bî‘g‘indā î‘smirlikdān endiginā î‘sđirinlik bîsqichigā î‘tgān î‘quvchilār ādābiyîtni tizimli kurs sifātidā î‘rgānishgā hîzirlik kî‘rādilār.
Ushbu bî‘g‘indā î‘quvchilārgā eng qādimgi dāvrlārdān bugungā qādār bî‘lgān milliy ādābiyît tāriõi, uning tur vā jānrlāri, āsîsiy āsārlāri hāqidā tushunchā bårilādi. Αquvchilārgā î‘zbåk ādābiyîti tāriõi yaõlit bir eståtik jārāyîn ekānligi singdirilādi. Bu bîsqichdā bādiiy mātn jîzibāsi vā tārîvātini tā’minlāgān îmillār, ādiblārning māhîrāti, uslubini āniqlāshgā e’tibîr qārātilādi. Αquvchilārdā tāhlil mālākāsini shākllāntirish, hār bir mātn bî‘yichā î‘zining fikri bî‘lishigā erishish kî‘zdā tutilādi.
II. Ādābiy tā’lim māzmuni
Māktāb ādābiy tā’limining māzmuni uning māqsād vā vāzifālāridān kålib chiqādi.O‘zbåk vā jāhîn ādābiyîtining bādiiy yuksāk nāmunālāri hāmdā î‘qilgān āsārlārni tushunish vā tāhlil qilish mālākālārini shākllāntirish uchun zārur bî‘lādigān miqdîrdāgi nāzāriy mā’lumîtlār hāmdā ulārni î‘zlāshtirishgā yî‘nāltirilgān didāktik mātåriāllār ādābiyît đrådmåtining māzmunini tāshkil etādi. «Kādrlār tāyyîrlāsh» milliy dāsturidā ālîhidā e’tibîr qārātilgān mā’nāviy bārkāmîl āvlîdni shākllāntirish uchun māktāb ādābiy tā’limi māzmunini tāshkil etishdā fāqāt āsārning bādiiy qimmāti yîki yîzuvchining jāmiyatdāgi māvqåi āsîs bî‘lîlmāydi.Shuning uchun hām māktāb ādābiy tā’limi māzmunini bålgilāshdā ādib emās, āsār tānlānādi.Tānlāngān mātnlār î‘quvchining yîshi, intållåktuāl imkîniyatlāri vā āqliy rivîjlānishi dārājāsi, ādābiy tā’lim hāmdā milliy tārbiyashunîslikning bîsh māqsādigā tî‘g‘ri kålishigā e’tibîr qilinādi.
Umumtā’lim muāssāsālāri ādābiy tā’limi māzmunini bålgilāshdāgi đådāgîgik î‘lchîvlār quyidāgilārdān ibîrāt:
- bādiiy mātnning didāktik māqsādgā muvîfiqligi;
- āsārning î‘quvchi mā’nāviyati vā tāfākkuri tārāqqiyîtigā ijîbiy tā’sir kî‘rsātishi;
- āsārning milliy ruhni āks ettirish dārājāsi;
- bādiiy āsārning yarātilgān dāvr vā bugungi ijtimîiy-bādiiy qimmāti;
- āsārning bādiiy î‘zigā õîsligi, uslubining yangichāligi;
- mātnning î‘quvchilār ruhiy-jismîniy õususiyatlārigā mîs kålishi.
Umumiy î‘rtā tā’lim yagînā vā yaõlit tizim bî‘lgāni uchun ādābiy tā’lim māzmunining mājburiy minimumi 5-9-sinflār bîsqichigā bålgilāndi.
II.2.1.VI sinf (Ikkinchi bîsqich birinchi bî‘g‘in)
Māzkur sinf î‘quvchilāri î‘qituvchi rāhbārligidā «Ma’naviyat xazinasi» mavzusidagi kirish darsdan keyin quyidāgi rukndāgi āsārlārni î‘qib î‘rgānādilār:
Bîlā – uchqur õāyîl egasi: Õ. Tî‘õtābîyåv. «Sāriq dåvni minib»; G‘.G‘ulom. «Shum bola» qissasi; Ā. Suyun. «Bahodirning qilichi», «Oq va qora», «Darada», «Bahodirsiz qaytdi arg‘umoq», «Tutqun», «Dashtto‘rg‘ay» she’rlari; J.Svift. «Gulliverning sayohatlari» romani.
Kåchāgi kun – sābîq: Muqimiy. «Tānîbchilār»; Ā. Qāhhîr. «Båmîr»; ×.Āéōėāōîâ. «Îëōîâëîí âā åōōčí÷č» āņāđč; Îdil Yîqubîv. «Muzqāymîq»; E.Vîhidîv. «Nidî»; Α. Hîshimîv. «Urushning sî‘nggi qurbîni»; Sāid Āhmād. «Qîđlîn», «Sîbiq».
Sî‘zdā hikmātbîr: Badiiy so‘z qudrati; Ālisher Navoiy. «So‘z ta’rifida». Ruboiylar. Qit’alar; Xālq qî‘shiqlāri; Rabg‘uziy. «Qissasi Rabg‘uziy»dan hikoyatlar; Abay. She’rlar . Gulõāniy. «Zārbulmāsāl»; Zîhir Ā’lām. «Āfāndining qirq bir đāshshāsi»; Ābāy. Shå’rlār.
Tuyg‘ulārning kāmālāk rāngi: Zulfiya. «Kî‘rgānmiding kî‘zlārimdā yîsh», «Bāhîr kåldi såni sî‘rîqlāb», «Tun»; Tîg‘āy Murîd. «Yulduzlār māngu yînādi»; Đ. Qîdirîv. «Nizîmning tāntiligi»; M.Sahyxzoda. «Yillarning salomin yillarga eltib» she’ri, to‘rtliklar; Adabiyot – odamni tanish vositasi.
VI sinf î‘quvchilārining bilim, kî‘nikmā vā mālākālārigā
qî‘yilādigān tālāblār
Bilimlār:
- sārguzāsht āsār haqida ma’lumot;
- ādābiy dîstîn haqida ma’lumot;
- qî‘shiq, zārbulmāsāl, qissā, shå’riy nutq, hikîya hāqidā ma’lumot;
- adabiyot nazariyasiga xos õususiyatlārni bilish;
- bādiiy āsārdā tāsvirlāngān vîqåā vā qāhrāmînlārning uzviy ālîqādā ekānligini bilish;
- ādābiy qāhrāmînning yåtākchi jihātlārini tāvsiflāsh;
- ādābiy qāhrāmîn hāqidā îg‘zāki, yîzmā hikîya råjāsini tuzish vā shu råjā āsîsidā hikîyalāsh;
- dārslik-mājmuādāgi mā’lumîtlārdān fîydālānish.
Ko`nikmalar:
- bādiiy mātnni sî‘z vā māntiq urg‘usigā e’tibor qilgan holda vā îvîzni tîvlāntirib ifîdāli î‘qiy îlish;
- mātn māzmunini î‘z sî‘zlāri bilān izchil bāyîn etā îlish;
- āsār qāhrāmînlāri õātti-hārākātlārigā munîsābāt bildirish vā buni āsîslāy îlish;
- āsār qāhrāmînlārining î‘zgālārgā munîsābāti sābābini tushuntirā bilish;
- mustāqil rāvishdā inshîning sîddā råjāsini tuzish;
- bādiiy āsārdāgi đîrtråt vā dåtālning î‘rnini bilish;
- dārslikning didāktik āđđārāti bilān ishlāy îlish.
Malakalar:
- nîtānish mātnni îvîz chiqārib, minutigā 105-115 sî‘zni î‘qiy îlish;
- nîtānish mātnni îvîz chiqārmāy, minutigā 170-180 sî‘zni î‘qiy îlish;
- bādiiy āsārdā tāsvirlāngān vîqåālār rivîjidā qāhrāmînlārning tutgān î‘rnini bilish vā buning îqibātlārini tāhlil qilish;
- dārs jārāyînidā î‘rgānilādigān ādābiy ertāklār, sārguzāsht āsār, dîstîn, hājv, rubîiy, qî‘shiq, zārbulmāsāl, qissā, hikîya singāri ādābiy jānrlārning î‘zigā õîs õususiyatlārini ajratish;
- qîfiya, syujåt, î‘õshātish, jînlāntirish kābi bādiiy vîsitā vā unsurlārning î‘zigā õîs jihātlārini bilish;
- ādābiy qāhrāmînning yåtākchi fāzilātlārini tāvsiflāsh;
- ādābiy qāhrāmîn hāqidā îg‘zāki hikîya råjāsini tuzish vā shu āsîsdā ishlāsh;
- 7-8 tā bādiiy mātnni yîddān āytishni uddālāshi zārur.
.gif){kind=small}
